Hipnoze
Hipnoze (nu greku hypnos – mīgs) ir maineita apziņas stāvoklis, kas raksturojams ar paaugstynuotu koncentraceju, sugestejis atbaļsteitibu i reducātu periferisku apziņu. Hypnotiskais transs nav mīgs, bet īpašs psihisks režims, kurā cilvēka uzmaniba ir šķeļta i vīna var koncentrētīs uz konkrētu ideju, atminu vai sajūtu, vājinūt cytu. Šajā stāvoklī var atslāgynuot i puormeit ītys i paradumus, kas apziņā ciets nūstateiti. Latgolā i vysā Latvejā hipnozi praktizēj kai terapeitisku rīku, pīvīnuot ar psihoterapeitu i kliniskū psihologu dorbu.
Definiceja
Hipnoze ir dabisks psihofiziologisks stāvoklis, kuru var sasniegt ar relaksacejis, koncentracejis i sugestejis palīdzibu. Tys nav vara nadaba, i cilvēks hipnozē sagloboj sovu volū i morālus principus. Hypnotizieris (hipnoterapeits) ir vīns, kas palīdz klientam ītūt transa stāvoklī i dora kai vadeituojs, lai sasniegtu konkrētus mierķus – atslāgynuotu smagys emocionalys piedzīvojumus, mazinātu sāpys, puormeitu ītys. Transa dziļums var byut vysaidys – nu vieglas relaksacejis da dziļa, kurā iespājams atjaunynuot nūslāpušūs atminis, ko sauc par regresejis hipnozi.
Viesture
Pasaulē
Hipnozis praktika ir sovys saknis senajā pasaulē – egiptīšu, grieķu i romīšu "mīga templīs", kur priesteri izmontuoj relgiskus ritualus, lai dabinātu i gydytu. Mūsdienu hipnozis koncepts raduos 18. gadsymtā, pateicūt Franzam Mesmeram, kurš teiceja par "dzīvnīkiskū magnētismu". Taču patīs terminu "hipnoze" ievīts škotu īrsts Džeimss Breids 1842. godā, i tys palika par pamatu vysai nuokušajai teorijai i praktikai. 20. gadsymtā hipnozi popularizeja tādi cilvēki kai Miltons Eriksons, kurš radīja Eriksona hipnozi – vālu, netaisnu i ļaipu sugestejis metodi.
Latvejā i Latgolā
Latvejā hipnozis tradicejis ir sasistys ar pirmajim psihiatrim i nervopatologim. Pirms Otra pasauļa kara hipnozi praktizeja daži īrsti Rīgys klinikūs. Padūmju laikā hipnoze tika puorbaudāta i lelūs apjomūs izmontuota mediciniskajā psihologejā i psihoterapejā, it seviški sāpju kontrolei i funkcionalūs trauciejumūs. Latgolā hipnozis izpratne i praktika attistejuos vēluok, pateicūt sovietu laika ierobežuojumim, kai hipnoze daudzīs tika skatāta ar aizdūmu. Nu atjaunuošonys laikim, 1990. godūs, su popularizēšonu nūdarbeja Latvejis Hipnoterapeitu asociaceja (LHA), kas vīna nu pirmūs sāka organizēt kursus i sertifikaceju. Daugumā latgalīšu hipnoze pyrmū reizi kļuva pazistama pa popularajim TV raidījumim i popularpsihologejis grōmotom.
Veidi
Hipnozis veidi daudzveideigi i atkar nu mierķa i metodes.
- Klasiskā (direktīvā) hipnoze – tradicionālā metode, kurā terapeits dūd taisnus, autoritativus komandus.
- Eriksona hipnoze – māksleiguo, netaisnu sugesteju izmontuošona, kas dora ar metaforom i stōstom.
- Regresejis hipnoze – metode, kas ļaun atjaunynuot i pārstrōdēt paguotnys traumas, dažī gadīņūs teik meklāti atbiļdi nu "pīšdzīvju" atminim. Šis metode Latvejā ir populara, bet izprata ar kritiškū aci.
- Pašhipnoze – metode, kurā cilvēks pats sevi īved transa stāvoklī, lai puormeitu sovys ītys ci atslāgynuotu.
- Kognitivā-behaviorālā hipnozoterapeja – moderna forma, kas apvīnuo hipnozi ar kognitivūs-behavioralūs terapejis principus, lai puormeitu domašonys šablonus.
Zininieku pītiņi
Hipnoze nu leluošs laika ir zininieku interešu centrā. Mūsdienu neurozine (piemāram, funkcionalā magnetiskā rezonanse) ir paruodejusi, ka hipnozis laikā mainās smadzeņu dorbiba – aktivizējās tuos jūs, kas atbiļst par koncentraceju i sugestejis uztverei, bet samazinās aktivitate tuos jūs, kas atbiļst par pašapziņu i kritisku vērtiešonu. Hipnoze ir atzita kai efektiva metode dažaidim problemim:
- Sāpju kontrolei (piemāram, zobu īrsteibā voi kuramūs operacejūs bez anestezikim)
- Trauksmis i depresejis simptomu mazināšonai
- Nikotina, alkoholōla i cytu atkaribu puorvarā
- Funkcionalūs gastrointestinālūs trauciejumūs (syndroms trausku kuoļim)
Latvejā hipnozis efektivitāti puorbauda Latvejis Universitāts i Rīgys Stradine universitāte, seviški kliniskajā psihologejā i psihosomatikā.
Praktiskī lītuošona
Latgolā i Latvejā hipnozi izmanto primarā kai psihoterapeitisku rīku. Popularuokīs problemys, kuruōs tīk lītuota:
- Stresa i trauksmis puorvarā – hipnoze palīdz atslāgynuot i nūstateit emocionalu līdzsvaru.
- Atkaribu ārstiešona – palīdz puormeit ītys, kas sasistys ar nikotina, alkoholōla ci īšķieru lītuošonu.
- Svara kontrole i īšu puormaina – meklājūt i nūstateit psihologiskūs sakarus ar ēšonys paradumim.
- Sporta psihologejā – lai uzlabuotu koncentraceju i samazinātu sacensību trauksmi.
- Kreativitātes i darba efektivitātes paaugstynuošona – atslāgynuojūt mentalūs blokus.
Daudzi latgalīšu hipnoterapeiti dora integretā veidā, apvīnuojūt hipnozi ar cytom metodēm, piemāram, ar gestaltterapeju ci ģimeņu sistemu terapeju.
Taisnīs stāvoklis Latvejā
Latvejā hipnoze nav regulāta ar atsevišku likumu. Tys tika atzita kai mediciniska procedura padūmju laikā, i nuokušojūs godu desmitūs tīk uzskateita par psihoterapejis daļu. Praktizeit hipnozi var cilvēki ar augstūku izglītibu psihologejā, psihiatrejā ci psychoterapejā, kas apguvuši papyldus hipnoterapejis kursus. Latvejis Hipnoterapeitu asociaceja (LHA) i Latvejis Psihoterapeitu asociaceja (LPA) izdūt sertifikatus i puorbauda etikas praseibys. Bez sertifikata dorbuošonuos ar hipnozi var uzskateit par pīkārtojumu, ja tīk radāti kīvi sekis. Komercialeiguo hipnozis izrōžu (piemāram, šovūs) organiziešona ir atļauta, bet ar atbiļstūšu informativu brīdinōjumu par iespājamū riskim.
Kultūrais aspekts i sabīdreibys attīksme
Latgalīšu sabīdreibā hipnozei ir divvēreigu attīksme. Vīna pusē – tradicionālā laukūs dzīvuošonuos i katoliskajā ticeibā pamatāta pasauļuotiskūša skeptica attīksme pret "nadabiskom" metodēm. Cytā pusē – jaunīs paaudzis i pilsātūs dzīvūšī, kas meklāj alternativus ceļus psihologiskai atslāgynuošonai i sevis izaugsmei, hipnozi reikš kai modernu, zininieku atbaļsteitu rīku. Popularajā kultūrā hipnoze dažreiz tika atspoguļuota kai mistiska i varuņeiga spēka, piemāram, TV šovūs, kas radiejuse nūtičuojumus i pārspīlejis. Taišni deļ tuo daudzi latgalīši izjūt bīdreibu i preferē meklēt palīdzibu sertificeitam specialistam, kas dora ar medicinisku i psihologisku pieguojumu. Svareigs aspekts ir valodys loma – daudziem latgalīšim hipnoze ir daudz efektivūka, ja tīk izmontuota dzimtō volūda (latgalīšu) voi dialekts, kas atvēļ emocionalu saiti i atslāgynoj.
Pazistami praktiki Latvejā
Latvejā i Latgolā dorbuojās vairuoki atziti hipnoterapeiti i popularizatorī.
- Dr. Andris Šuvajevs – vīns nu pazeistamuoku psihoterapeitu i hipnoterapeitu Latvejā, kursa dorbuojs Rīgā i daudz cytvītūs, autoris vairuokom grōmotom par hipnozi i pašattisteibu.
- Māris Goldmanis – psihoterapeits i hipnoterapeits, kas specializējies trauksmis i fobiju ārstiešonā, dorbuojs arī Latgolā organizātu seminarūs.
- Ināra Upīte – praktizeituoja hipnozi Latgalē (Daugpiļs i cytvītūs), specializējuos regresejis hipnozē i ģimeņu sistemu terapejā, dzeivuoj popularus leidzīņus latgalīšu medejūs.
- Valdis Trezubovs – psihiatrs i psihoterapeits, kursa lelu daļu sovys karjeras dzeivuoj hipnozis izpētei i lītuošonai kliniskajā praksē.
- Latvejis Hipnoterapeitu asociaceja – kolektivs, kas apvīnuoj sertificeitus praktikus i organizēj kursus vysā vaļsteibā, tai skaitā regionūs.